Pirti tradicionāli esam raduši redzēt kā atsevišķu celtni, lai gan to iespējams iebūvēt teju katrā mājā un pat dzīvoklī. Pats svarīgākais nosacījums veiksmīgai projekta realizācijai ir pareizi izvēlēti materiāli un sagatavota pirts telpa. Ikvienas pirts galvenās izmaksas veidos karsējamās telpas (saunas) koka apdare, ventilācija, piemērotas jaudas pirts krāsns un pēršanās telpas siltumizolācija un hidroizolācija.
Koka apdares izvēle saunas telpai
Tieši pirts dēļi ar savu unikālo smaržu un estētiku ir viens no tiem faktoriem, kas nosaka, cik patīkama būs uzturēšanās pirtī. Pirts dēļiem jābūt izgatavotiem no izturīgiem un videi draudzīgiem materiāliem, kas neizdala nepatīkamas smakas vai kaitīgas vielas. Vispiemērotākais materiāls pirts iekšējai apdarei ir lapu koku koksne, kas neuzkarst augstās temperatūrās un neizdala sveķus.
Pērtuves apdarei iesaka liepas, bērza, papeles, apses, kļavas vai alkšņa dēļus, kas ir ne tikai populāri, bet arī cenas ziņā pieejami.
Premium projektos bieži izmanto speciāli apstrādātus lapegles dēļus. Lapegle ir priežu dzimtas koks ar koksnei raksturīgo sveķainumu, tomēr pirtīs to izmanto savu unikālo īpašību dēļ. Lapegle ir pazīstama ar zemu siltuma vadītspēju, kas nozīmē, ka tās virsma pat augstā temperatūrā paliek salīdzinoši vēsa, tai piemīt dabiskas pretmikrobu un fungicīdas īpašības, kas palīdz novērst mikroorgnismu un sēnīšu augšanu, kas nav retums mitrā un siltā vidē.
Lai arī lapegle var izdalīt zināmu daudzumu sveķu, lapegles dēļi pirtīs kalpos visilgāk, un to izmantošanas priekšrocības bieži vien pārsniedz iespējamos trūkumus. Iecienīta ir liepas koksne, kas ir ilglaicīga un ar laiku nekļūst tumša.
Nereti pērtuves apdarei izmanto oša dēļus, kas ir cieti, izturīgi pret puvi un ļoti dekoratīvi, īpaši, ja izzāģēti no koka vidus. Melnalkšņa koksnei ir ļoti gluda struktūra un nav smaržas, tā ir neuzņēmīga pret citām smaržām.
Pirts ventilācija
Pirts karsējamā telpā, lai novērstu pārmērīgu mitrumu un nodrošinātu gaisa apmaiņu, ir jānodrošina laba ventilācija. Gaisam karsētavā jāmainās apmēram 6 reizes stundā. Cilvēka organismam slodzes apstākļos pirtī ir nepieciešams svaigs gaiss, kuru nodrošina pareizi izbūvēta gaisa apmaiņas sistēma. “Viegls gars” lielā mērā ir atkarīgs no gaisa apmaiņas saunas telpā.
Svaigs vēss gaiss tiks ievilkts pateicoties krāsns karstuma cēlējspēkam. Pēršanās telpā spiediens būs pozitīvs un izlietotais gaiss spiedīsies ārā pa tam atvēlēto atveri. Šis process būs spēkā tikmēr, kamēr krāsns karsta.
Gaisa pieplūdes caurule jāiebūvē vismaz 500 mm virs krāsns, tās ieteicamais diametrs ir 50-100mm. Gaisa izplūdes caurulei jāatrodas maksimāli tālu no krāsns un iespējami tuvāk grīdai. Tās diametram jābūt divreiz lielākam par gaisa pieplūdes cauruli. No pirts izplūstošais gaiss jānovada tieši dūmvadā vai caur grīdu iestrādātu cauruli – ventilācijas šahtā. Izplūstošo gaisu var novirzīt arī zem durvīm, ja starp to apakšējo malu un grīdu atstāta 100-150mm plata sprauga.
Kad pēršanās beigusies, atver skursteņa ventilācijas lūciņu pie pērtuves griestiem, lai skursteņa vilkme izvadītu atlikušo siltumu un mitrumu.
Bez labas un efektīvas ventilācijas pirts telpas (tai skaitā atpūtas telpa, WC un duša) netiks pietiekami izvēdinātas un sāks izplatīties pelējums, gaiss kļūs sasmacis un nepatīkams.
Pirts krāsns
Galvenā atšķirība: elektriskā pirts krāsns vai ar malku kurināma. Kad tas ir nokaidrots, jāizvēlas pašas krāsns modelis, ko ietekmēs:
- Apsildāmās telpas platība;
- Krāsns materiāls;
- Akmeņu krātuves veids (atvērts vai slēgts);
- No kuras telpas krāsni paredzēts kurināt.
Ļoti svarīgi ir ievērot telpas izmērus, lai pareizi izvēlētos krāsni ar atbilstošu jaudu. Pārāk jaudīga krāsns ātri uzkarsē pirts telpu, taču līdz vajadzīgai temperatūrai neuzkarsēs akmeņus, turpretī pārāk zemas jaudas krāsns pārāk lēni uzkarsē telpu un tvaicēšanas nolūkos akmeņiem uzlietais ūdens tos tikai atdzesē.
Ja plānots uzstādīt elektrisko krāsni, noteikti jāpārbauda, vai elektriskās jaudas padeve ir pietiekama.
Hidroizolācija un siltumizolācija
Pirtī jābūt labai grīdas hidroizolācijai un trapam pārmērīga mitruma novadīšanai kanalizācijā. Pēc hidroizolācijas laiks siltumizolācijas izveidei. Jāsiltina ne tikai pirts pērtuve, bet arī WC un dušas telpas sienas un pārsegumi, kas palīdzēs samazināt siltuma zudumus. Siltumizolācijai piemērota 100 mm biezās Paroc termoizolācijas loksnes. Mitruma izolācijai kalpos follija. Starp mitruma izolācijas kārtu un apšuvumu jāatstāj apmēram 10mm plata sprauga ventilācijai.
Šie ir vispārīgi ieteikumi, kuru izpildi ietekmēs daudzi pirts izbūves un apdares lēmumi, kas tiks pieņemti procesa gaitā.
Pirts būvniecības izmaksas
- Pirts atsevišķā ēkā: pirts būvniecības izmaksas varētu būt līdzīgas vai pat augstākas nekā vidējās būvniecības izmaksas Latvijā, jo pirtij ir vajadzīgas specifiskas konstrukcijas un materiāli;
- Dzīvojamā mājā vai dzīvoklī: Izmaksas var būt zemākas, jo daļa no būvkonstrukcijām jau eksistē. Tomēr, atkarībā no tā, cik sarežģīta ir pirts integrācija un kādas izmaiņas jāveic esošajā būvē, izmaksas var pieaugt – tā, piemēram, nepieciešamība pēc specifiskām ventilācijas un izolācijas sistēmām.
Augstākās kvalitātes materiāli, piemēram, importēta cietkoksne pirts apdarei, vai “gudrās” krāsns, kuras var vadīt ar mobilās aplikācijas palīdzību, arī izmēra ziņā nelielas pirts izbūves izmaksas var pacelt augstu virs vidējām izmaksām, kas citādi varētu kalpot par atskaites punktu izmaksu aprēķinam.