Daudzviet mazpilsētās un ciematos iedzīvotāji izvēlas dzīvot bez žogiem, lai saglabātu plašāku skatu uz apkārtni. Tomēr ir situācijas, kad bez sētas nevar iztikt vai jau esoša, laika gaitā nolietojusies sēta, ir jāatjauno. No kvalitatīviem materiāliem veidots žogs nav lēts prieks un tā izveide sākas ar rūpīgu noteikumu izpēti, ko drīkst un ko ne.
Parasti savas pašvaldības būvvaldes mājas lapā ikviens īpašnieks var atrast noteikumus, kas attiecas uz žogu izbūvi. Katrai vietvarai ir savi saistošie noteikumi par privātās teritorijas norobežošanu. Atsevišķas pašvaldības, kā piemēram Rīga, neprasa būvniecības iesniegumu, kā arī paskaidrojuma rakstu un būvniecības dokumentāciju, bet ir izņēmumi.
Žoga novietne un vizuālais risinājums jāsaskaņo ar Rīgas Domes dienestiem, ja:
- Žogs atradīsies apbūves aizsardzības teritorijā vai
- kultūras pieminekļu teritorijā.
Joprojām ir ne mazums ir pašvaldību, kas savas teritorijas apbūves noteikumos paredzējušas, ka žoga izbūves saskaņošana ar būvvaldi tomēr ir nepieciešama. Turklāt atšķiras arī žogu izveides nosacījumi publiskā ārtelpā un ārpus tās, tāpat atšķirsies nosacījumi īpašumam, kas atrodas vēsturiskā apbūvē.
Konkrētie žogu izbūves nosacījumi ir atrunāti pašvaldību saistošajos apbūves noteikumos. Parasti jāpievērš uzmanība diviem galvenajiem aspektiem: žoga augstumam un žoga caurredzamībai, tāpat noteikumos var atrast norādes par žoga krāsojumu.
Žoga augstums – atšķirīgs
Jautājums, cik augsts drīkst būt žogs, ir vispopulārākais jautājums saistībā ar žoga izbūvi.
Rīgā ir noteikts, ka žogs gar ielu nedrīkst būt augstāks par 1,8 metriem. Atsevišķās zonās var veidot necaurredzamus žogus vai slēgtas koka dēļu sētas, un šis noteikums tiek attiecināts uz konkrētām teritorijām, kurām šādi žogi ir bijuši vēsturiski raksturīgi, citādi žoga caurredzamībai jābūt vismaz 30%.
Mārupes novadā ir pieņemti noteikumi, ka priekšpagalma un ārējā sānpagalma žogi nedrīkst būt augstāki par 1,6 metriem, ar caurredzamību ne mazāku kā 50%. Šādi noteikumi attiecas uz visu novada teritoriju neatkarīgi no apdzīvotas vietas vai lauku teritorijas.
Talsu pilsētā žogiem gar ielām un ceļiem jābūt ne augstākiem par 1,75 metriem (bez pasētas) un vismaz 20% caurredzamiem.
Kuldīgā pret ielu vērsto žogu un vārtu maksimālais augstums ir noteikts 1,5 metri, savukārt tā caurspīdīgumu un citus parametrus saskaņo ar ēku stilu un piegulošās zemes vienībās esošajiem žogiem, izvērtējot ielas perspektīvi. Žogu caurredzamībai jābūt vismaz 10%, t.sk., dubultajam žogam, kuram dēļi ir no abām pusēm. Izņēmuma gadījumi pieļaujami, ja tie tiek vēsturiski pamatoti. Žogi starp piegulošām zemes vienībām jāsaskaņo ar piegulošo zemes vienību īpašniekiem, ja to augstums pārsniedz 1,65 m.
Kā lasām, tad vietvaru pieņemtie noteikumi var būtiski atšķirties, tādēļ ikvienam, kas plāno izbūvēt žogu, jāiepazīstas ar savas pašvaldības saistošajiem apbūves noteikumiem, un tie jāievēro.
Vai žoga augstums jāsaskaņo ar kaimiņu?
Civillikuma 1043. pants paredz, ka zemes īpašnieks var pēc sava ieskata rīkoties ar savas zemes virsu, gaisa telpu virs tās, kā arī ar zemes slāņiem zem tās, ja vien viņš ar to neskar svešas robežas. Praksē tas nozīmē, ka žogs uz abu teritoriju robežas ir jāsaskaņo ar kaimiņu. Tas nav tikai labu kaimiņu attiecību vārdā, bet ar likuma pantu noteikts pienākums. Ja žogu būvē uz savas zemes, neskarot kaimiņa īpašumu, piekrišana un saskaņošana no juridiskā viedokļa nav nepieciešama.
Jaunais žogs nedrīkst radīt šķēršļus auto un cilvēku kustībai, nodibinātiem servitūtiem, kā arī radīt citus apgrūtinājumus vai šķēršļus.